PHP: $_POST

Bieži vien šī funkcija ir izmantota, lai iegūtu nosūtīto forumu vērtības. Atšķirībā no $_GET funkcijas, šo funkciju nevar redzēt aiz saites. Būtībā visas formas izmanto funkciju $_POST, jo tā ir vissdrošākā un visspieņemtākā. Paraugs varētu būt šāds (saglabā isu index.php failā):

<form action="index.php" method="post">
Vards: <input type="text" name="vards" />
<input type="submit" />
</form>

<?php

echo $_POST['vards'];

?>

Nekādu īpašu atškirību starp šo un $_GET neredzi vaine? Vienīgais ir tas ka aiz linka nav visa informācija sarakstīta.

PHP: $_GET

$_GET tiek izmantots, lai iegūtu vērtību linka beigās. Saits: http://google.com/?search=term. ?search=term būs mūsu vērtība. Viņu var vēl smalkāk sadalīt – search ir vērtības vārds un term būs pati vērtība. Paraugs:

<a href="?teksts=sveiks">Saite</a>

<?php

echo $_GET['teksts']; //izkopejas "sveiks", ja mēs esam ?teksts=sveiks lapā, bet nerādās nekas, ja neesam tur.

?>

Ceru ka mazliet sapršana jau ir par to kā viņu izmantot. Lūk vēliens paraugs:

<form action="index.php" method="get">
Teksts: <input type="text" name="teksts" />
<input type="submit" />
</form>

<?php

if(isset($_GET['teksts'])) {

echo "$_GET["teksts"]"

}

?>

PHP: funkcijas

Lai skripts netiktu izpildīts uzreiz kā lapa ielādējas, to liek funkcijās.Funkciju tu vari izsaukt no jebkuras lapas daļas (sākuma, vidus, apakšas). Aplūkosim vienkāršu funkciju, kura izdrukās izvēlētā cipara kvadrātu.

<?php

function kvadrats ($cipars) {

$kvadrats = $cipars*$cipars;

return $kvadrats;

}

echo kvadrats(4); //izkopjas 16

?>

Kā tu redzi, šai funkcijai ir pievienots parametrs, tātad katru reizi, kad šī funkcija tiek izmantota viņai vajadzēs norādīt parametrus (..kvadrats(   4   )..) <- prametrs ir 4). Funkcijam var ari pieskirt divus vai vairak parametrus, piemēram šādi.

<?php

function rekinasana($tips, $skaitlis_a, $skaitlis_b) {

if($tips == 1) {

$skaitlis = $skaitlis_a*$skaitlis_b;

} else {

$skaitlis = $skaitlis_a+$skaitlis_b;

}

return $skaitlis;

}

echo rekinasana(1, 10, 2);// izkopejas 2

echo rekinasana (0,10,2); //izkopejas 8

?>

Svarīgi būtu iegaumēt, ka funkcija, gluži kā mainīgais, nedrīkst sākties ar skatli.

PHP: cikli

Cikli, gan PHP, gan citās valodās tiek izmantoti ļoti bieži. Cikls būtībā veic vienu un to pašu funkciju līdz kāds tam liek pārtraukt darīt šo funkciju. Visspirmitīvākais cikla paraugs varētu būt šis.

<?php

$beidzam = 10;

while($beidzam > 0) { //uzsakam ciklu... Kamer $beidzam ir lielaks par 0..

$beidzam--; //noskaitam 1 skaitli no cipara $beidzam (10-1=9)

echo "Vel {$beidzam} reizes jaizpilda funkcija, lidz cikls beigsies<br />"; //izkopejam

}

echo "Cikls ir beidzies";

?>

Biežii vien ciklus veido nevis ar while() funkciju, bet gan ar for() funkciju. Paraugs for() funkcijai ir ļoti līdzīgs while, bet for() funkcija atļauj izbrīvēt mazliet vietu failos.

<?php

for($sk = 0; $sk<=10; $sk++) { //katru reizi, kad cikls tiek saukts izpildam 2 pedejas funkcijas --> 1. $sk izveidojam par nulli. 2. Ja $sk ir leilaks ai vienads ar 10, turpinam ciklu.3. Pieskaitam 1 skaitli pie $sk.

echo "Pasreizejais skaitlis: {$sk}<br />";

}

echo "Cikls beidzas!";

?>

PHP: masīvi

Masīvi ir lieli informācijas “bluķi”. Lai nebūtu jāveido ļoti daudzi mainīgie, programmētāji izmanto masīvus. Piemēram

<?php
$pirmdiena = "pirmdiena";
$otrdiena = "otrdiena";
$tresdiena = "tresdiena";
/*==================*/
$dienas = array("pirmdiena", "otrdiena", "tresdiena");
echo $dienas['0']; //izkope pirmdiena
?>

Paraugā mēs redzam, ka es aizstāju vairākas rindiņas ar vienu vienīgu rindiņu. Šādi savu kodu var daudz labāk organizēt un iegaumēt, nevis visu saturu rakstot katru savā masīvā un ko darīt tad, ja netīšām 2 masīviem vienāds vārds? Masīvus var arī asociēt, piemēram šādi.

<?php
$masinas = array("Saab"=>30, "BMW"=>29, "Volvo"=>20);
echo "Si masina maksa {$masinas['BMW']} tukstosus."
/*=======================*/
$vecumi['Janis'] = 15;
$vecumi['Girts'] = 22;
$vecumi['Laura'] = 13;
echo "Laura ir {$vecumi['laura']} gadus jauna";
?>

PHP: kondīcijas

Kondīcijas tiek izmantotas, lai izpildītu dažādas funkcijas dažādos apstākļos. Bieži vien tu dzīvē izdari lēmumus balsstoties uz citiem cilvēkiem. Piemēram – ja Jānis ies uz kino, es iešu viņam līdzi. Kodā arī bieži vien ir “divi ceļi”, jeb “iespējas”. Kodā šis gad”ijums ar Jāni būtu jāpieraksta aptuveni šādi.

if ($janis == $kino) {

echo "Es iesu uz kino!";

} else {

echo "Es neiesu uz kino...";

}

kondīcijas “} else {” norāda uz funkicju, kura tiek veikta, ja augstāk minētais if neizpildās (Ja $janis ir vienads ar $kino, tad … bet citos gadijumos …). Pieņemsim, ka arī Laura ies uz kino, bet Jānis neies. Es iešu līdzi tam kurš ies, tātad..

if ($janis == $kino) {

echo "Janis ies uz kino";

} else if($laura == $kino) {

echo "Laura ies uz kino";

} else {

echo "Neviens neies uz kino";

}

Tātad iekavās mēs liekam kondīciju kādā izpildīsies sekojošā funkcija.

PHP: operatori

Iekš PHP operātori tiek izmantoti, lai operētu ar mainīgajiem.

Matemātiskie operatori:

• “+” gluži kā matemātikā, sasakita divas vērtības ($x=0; $x = $x+2; echo $x; <–izvadīs “2″)
• “-” identisks augšējam piemēram, vienīgā atšķirība, ka norādītā vertība tiek atņemta, nevis pieskaitīta
• “*” reizinājuma zīme. Sareizina abus aminīgos, jeb abus skaitļus.
• “/” dalīšanas zīme…
• “++” palieināšana par 1 ($x=0; $x++; echo $x; <— izvada “1″)
• “–” samazināšana par 1

Uzdevumu operatori:

• “=” pirmā mainīgā vertība tiek pārrakstīta ar otrā mainīgā vērtību ($x=0; $y=5; $x=$y; echo $x; <– izvada “5″)
• “+=” identiski augšējam, tikai nenotiek pārrakstīšana, bet gan abu mainīgo saskaitīšana
• “-=” identisks augšējam, tikai atņemšana…
• “*=” reizināšana…
• “.=” pievieno pie pirmā mainīgā otrā mainīgā vērtību ($x=0; $y=5; $x.=$y; echo $x; <– izvada 05)

Operatori..

• “==” simbolizē vārdus  ”ir vienāds” (Ja X ir vienāds ar Y, tad … —> if($x==$y) { … })
• “!=” simbolizē vārdus “nav vienāds ar” (Ja $x nav vienāds ar $y, tad… –> if ($x!=$y) { … })
• “<>” simbolizē vārdus “lielāks mazāks par” (Ja $x ir lielāks mazāks par $y, tad… –> if ($x<>$y) { … } )
• “>” ir lielāks par…
• “<” ir mazāks par..
• “>=” lielāks vai vienāds ar…
• “<=” mazāks vai vienāds ar..

Loģiskie operatori:

• “&&” simbolizē vārdu “un”. Bieži tiek izmantots funkcijās ( if($x==0 && $y == 0) {… })
• “||” simbolizē vārdu “vai” (Ja $x ir 5 vai $x ir 0, tad… —> if ($x==5 || $x == 0) { … })
• “!” simbolizē vārdu “nav” (Ja $x nav vienāds ar $y, tad… –> if ($x!=$y) { … })

PHP: mainīgie

Mainīgos izmanto, lai saglabātu cipariskas un tekstuālas vērtības. Kad mainīgais ir definēts, to var izmantot atkal un atkal iekš viena un tā paša faila. Visi mainīgie sākas ar $ simbolu. Bieži vien jauni programmētāji aizmirst pielikt $ mainīgā sākumā. Nekļūsti vienu par viņiem, nepieļauj šo kļūdu! Ja mainīgajam tu vēlies piešķirt vērtību, izmanto šādu kodu.

<?php

$mainigais = "Sveika pasaule!";

$m_divi = 14;

?>

Vai ievēroji, ka, ja mainīgajā ievada tekstu, viņš ir jāliek pēdīņās, bet ja ciparu, tad nav? Protams, ciparu arī var likt pēdiņās, bet tam nav vajadzības.

Iekš PHP mainīgos nevajag definēt pirms tam tiek pievienota vērtība. Svarīga lieta ir atcerēties, ka iekš PHP mainīgie nedrīkst sākties ar ciparu. Viņi var sākties tikai ar “_” vai alfabētiskiem burtiem. Mainīgajā nedrīkst būt atstarpes ($mainigais viens – slikts piemers, $mainigais_viens – labs piemers).

PHP: sintakse

PHP skriptu bloks bienmēr sākās un beidzās ar <?php … ?> jeb <? … ?>. Dažos web hostos nevar izmantot <? … ?>, tādēļ maksimālajam efektam es ieteiktu izmantot <?php … ?>. PHP skripta bloks var atrasties jebkurā lapas daļā. Parasti PHP failos ir arī HTML tagi. Gandrīz katrai PHP koda rindiņai jābeidzas ar ” ; “. Lai pievienotu komentārus PHP failam var izmantot “//” jeb “/* … */”. Paraugi zemāk.

<?php

echo "Man patīk";

/*

Kas tad tev īsti patīk?

Saldējums, skola, meitene vai kas cits?

*/

echo " šī pamācība"; // tik tiešām, vienkārši brīnišķīga

?>

PHP paši, paši pamati

PHP (Hypertext Preprocessor) ir servera puses valoda, ko izmanto, lai izveidotu dinamiskas web lapas. Liela daļa no tā sintakses ir iegūta no C, Java un Perl. Šīs valodas mērķis ir atļaut web izstrādātājiem ātri un vienkārši izstrādāt web lapas.

HTML lapā PHP teksts tiek atdalīts ar īpašiem tagiem. PHP mūsdienās tiek izmantots, kā galvanā web sistēmu izstrādes valoda. Ar PHP var savākt informāciju, to izdrukāt, to apstrādāt un izdarīt dažādas citas funkcijas.  PHP savā ziņā ir līdzīgs JavaScript, bet tajā pašā laikā ļoti atškirīgs, jo PHP kods darbojas servera pusē un lietotājs to neredz, tādēļ nevar arī nozagt vai rediģēt, bet JavaScript darbojas klienta pusē un to var mierīgi nozagt un rediģēt.

Izdrukāšanas piemērs: <?php echo “Hello World!”; ?>

PHP var savienot arī ar datubāzēm kā MySQL, Informix, Oracle, Sybase, Solid, PostgreSQL un Generic ODBC, bet visspopulārākā kombinācija ir PHP+MySQL par cik tā ir pieejama gandrīz visos UNIX hostos.

PHP var sākt mācīties: http://www.w3schools.com/php/default.asp

Vai arī latviešu valodā: http://mjablog.wordpress.com/php/